1970 | 1971 | 1972 | 1973 | 1974 | 1975 | 1976 | 1977 | 1978 | 1979

1974

Janvāris

1

Vācija pārņem Eiropas Kopienu Padomes prezidentūru. Stājas spēkā nolīgumi starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK) un Austriju, Portugāli, Šveici un Zviedriju. Stājas spēkā Somijas rūpnieciskais brīvās tirdzniecības nolīgums ar Kopienām.

31

Deklarācijā par Kopienas stāvokli Komisija vēršas pie valdību vadītājiem. Deklarācijā tiek uzsvērta nepieciešamība no jauna iekustināt Eiropu, tuvinot dalībvalstu politiku un izstrādājot kopējo politiku. Parlaments paziņo, ka Eiropas vienotību varēs panākt tikai tādā gadījumā, ja Kopienas iestādes spēs īstenot uz patiesu Eiropas solidaritāti balstītu politiku.

Februāris

11-12

Padome oficiāli atzīst Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tiesības sniegt atzinumus pēc savas iniciatīvas un publicēt tos.

Aprīlis

1

Pēc valdības maiņas Apvienotajā Karalistē tās ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretārs paziņo Padomei par jauno valdības politiku attiecībā uz Kopienu. Viņš pieprasa būtiskas izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), "taisnīgākas Kopienas budžeta finansēšanas metodes" un risinājumus monetārajām problēmām.

2

Padomei tiek iesniegta kopīgā deklarācija par Kopienas stāvokli. Padomes un Komisijas priekšsēdētāji atzīst: lai materiāltiesiskos jautājumos gūtu jebkādus panākumus un ilgtermiņā nodrošinātu Kopienas spēju strādāt, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšanas process. Viņi sniedz arī vairākus praktiskus priekšlikumus.

Maijs

29-30

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Padomes sanāksme (ministru līmenī). Komisijas priekšsēdētāja vietnieks sers Kristofers Soueims norāda uz nepieciešamību stiprināt starptautisko sadarbību un turpināt darbu pie pasaules tirdzniecības liberalizācijas paplašināšanas. ESAO Padome pieņem deklarāciju, uzsverot dalībvalstu ekonomisko grūtību nopietnību, īpaši to, kas saistītas ar starptautisko maksājumu bilances deficītu.

Jūnijs

4

Padome apsver procedūras, kas jāpieņem, lai izskatītu Apvienotās Karalistes izvirzītās problēmas, un spriež par to, kā darbojas Kopienas iestādes. Tiek panākta vienošanās par uzlabojumiem, kas jāveic lēmumu pieņemšanas procesā.

10

Padome pieņem divus lēmumus par Eiropas Sociālā fonda atbalsta piešķiršanu īpašiem pasākumiem, ko veic invalīdu un darba ņēmēju migrantu interesēs.

21

Spriedums lietā Reyners. Eiropas Kopienu Tiesa nolemj: ja vienas dalībvalsts pilsonis vēlas sākt uzņēmējdarbību kādā citā ES valstī, tad uzņēmējvalsts pienākums ir atturēties no jebkādu normatīvo vai administratīvo aktu vai prakses piemērošanas, kas attiecībā pret šo pilsoni pretstatā saviem pilsoņiem varētu būt diskriminējoši.

Jūlijs

1

Francija pārņem Eiropas Kopienu Padomes prezidentūru.

15

Eiropas Kopienu Tiesa dokumentu par ES nodod pārējām Kopienas iestādēm. Tā ir pirmā iestāde, kas atsaucas uz Parīzē (Francijā) 1972. gadā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes laikā izskanējušo uzaicinājumu.

25-26

Kingstonā (Jamaikā) notiek ES un ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu) apvienotā ministru konference. Tajā tiek uzsvērta ĀKK valstu un Kopienas politiskā apņemšanās pieņemt konvenciju līdz Jaundes konvencijas un Arušas nolīguma spēkā esamības termiņa beigām. Turklāt tiek saskaņotas politiskās pamatnostādnes par turpmāko progresu vairākos jautājumos.

Septembris

17

Padome oficiāli apstiprina mandātu sarunām par visaptverošiem nolīgumiem ar Spāniju, Izraēlu, Alžīriju, Maroku un Tunisiju un par spēkā esošā nolīguma ar Maltu paplašināšanu, lai ietvertu sadarbību un lauksaimniecību.

Novembris

14-16

Romā (Itālijā) notiek Pasaules Pārtikas konference. Apzinoties smago pārtikas krīzi, kas skar daudzas jaunattīstības valstis, Kopiena pastiprina centienus pārtikas atbalsta jomā un piedalās konferencē, palīdzot rast vidēja vai ilgtermiņa risinājumu pārtikas piegādes problēmai.

26

Padome nolemj pielāgot Līguma noteikumus attiecībā uz Eiropas Kopienu Tiesu ar mērķi uzlabot Tiesas procedūras, lai tā spētu tikt galā ar palielinātu darba slodzi. Tiek nolemts, ka noteiktu prasību izskatīšanu attiecībā uz prejudiciāliem nolēmumiem par tehniskiem jautājumiem vai tādiem jautājumiem, par kuriem jau ir iedibināta judikatūra, Tiesa var uzticēt savai palātai ar noteikumu, ka neviena dalībvalsts pret to neiebilst un neviena iestāde nepieprasa, lai lietu izskata Tiesa pilnā sastāvā.

30

Visas Kopienas dalībvalstis ratificē nolīgumus starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, Norvēģiju un Somiju. Šie nolīgumi stāsies spēkā 1975. gada 1. janvārī.

Decembris

3

Padome vienojas par līguma projekta saturu attiecībā uz Parlamenta budžeta pilnvarām un Revīzijas palātas izveidi. Spriedums lietā Binsbergen. Eiropas Kopienu Tiesa nolemj, ka uz pakalpojumu sniegšanas brīvību atbilstoši Kopienas tiesībām var tieši atsaukties valsts tiesā, ja pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst jebkāda veida diskrimināciju pret pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz viņa pilsonību vai pastāvīgo uzturēšanos dalībvalstī, kas nav valsts, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

9-10

Parīzē (Francijā) notiek augstākā līmeņa sanāksme. ES valstu vai to valdību vadītāji nolemj trīs reizes gadā tikties kā Eiropadome, dod atļauju rīkot tiešas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienojas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda izveidi un pauž apņemšanos izveidot ekonomikas un monetāro savienību. Viņi arī lūdz Beļģijas premjerministram Leo Tindemanam līdz 1975. gada beigām sagatavot kopsavilkuma ziņojumu par ES.

19

Dalībvalstu valdību pārstāvji nolemj pagarināt Komisijas priekšsēdētāja Fransuā Ksavjē Ortolī pilnvaru termiņu līdz 1977. gada 5. janvārim.

 Skatīt arī

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?