You are here:

Eiropas Savienības vēsture: 1945 - 1959

1946 | 1947 | 1948 | 1949 | 1950 | 1951 | 1952 | 1953 | 1954 | 1955 | 1956 | 1957 | 1958 | 1959

Miers Eiropā ― sadarbības iesākums

Eiropas Savienība ir izveidota ar mērķi izbeigt biežos un asiņainos karus starp kaimiņvalstīm, kuri beidzās ar Otro pasaules karu. No 1950. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopiena sāk ekonomiski un politiski apvienot Eiropas valstis, lai nodrošinātu ilglaicīgu mieru. Sešas valstis, kas to dibina, ir Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande. Attiecībās starp austrumiem un rietumiem 1950. gados valda aukstais karš. Ungārijā izcēlušos protestus pret komunisma režīmu 1956. gadā apslāpē padomju tanki. Bet jau nākamajā, 1957. gadā Padomju Savienība izvirzās kosmosa iekarošanas sacīkšu priekšgalā, palaizdama pirmo mākslīgo Zemes pavadoni “Sputņik-1”. Tajā pašā 1957. gadā ar Romas Līgumu tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK), citiem vārdiem, “kopējs tirgus”.

Eiropas Savienības vēsture aizsākās ar Otro pasaules karu. Eiropiešiem ir jādara viss, lai šāda slepkavošana un iznīcība vairs neatkārtotos. Drīz pēc kara, sākoties 40 gadus ilgajam aukstajam karam, Eiropa tiek sadalīta "austrumos" un "rietumos". Rietumeiropas tautas 1949. gadā izveido Eiropas Padomi Izvēlieties saites tulkojumu   Deutsch (de) English (en) français (fr) italiano (it) . Tas ir pirmais solis ceļā uz sadarbību starp šīm tautām, bet sešas valstis grib iet vēl tālāk.

1950. gada 9. maijs – Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans iepazīstina ar ciešākas sadarbības plānu. No šā brīža katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena.

1951. gada 18. aprīlis

Pamatojoties uz Šūmana plānu, sešas valstis paraksta līgumu par smagās rūpniecības – ogļu un tērauda – kopīgu vadību. Šādā veidā neviena valsts nevar ražot kara ieročus, lai tos pavērstu pret kādu citu valsti, kā tas notika agrāk. Šīs sešas valstis ir Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.

 Dibinātājvalstis: Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga.

Karte ― ES dalībvalstis, 1951 © Stefan Chabluk

Saraksts, kurā norādītas visas ES dalībvalstis un to pievienošanās gadi

Šveiciešu arhitekts Lekorbizjē iezīmē jaunu tendenci, 1952. gadā Marseļā, Francijā, atklājot pašpietiekamu "vertikālo pilsētu" (dzīvojamo vienību). Sastingušā izskata dēļ šis betona komplekss iegūst iesauku "neobrutālisms".

Ungārijā 1956. gadā tauta saceļas pret padomju atbalstīto režīmu. Novembrī Budapeštas ielās parādās padomju tanki, lai apspiestu protestus.

Padomju Savienība 1957. gadā, palaižot kosmosā pirmo mākslīgo kosmosa pavadoni “Sputņik 1”, pārspēj Savienotās Valstis sacensībā par kosmosa iekarošanu. “Sputņik 1” riņķo pa orbītu ap Zemi 800 km augstumā. 1961. gadā Padomju Savienība atkal izvirzās priekšgalā, pateicoties pirmajam kosmonautam Jurijam Gagarinam. Viņa vadītā kosmosa kuģa diametrs ir tikai 2,6 m.

1957. gada 25. marts

Balstoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma panākumiem, sešas minētās valstis paplašina savu sadarbību, attiecinot to arī uz citām ekonomikas nozarēm. Tās paraksta Romas Līgumu, ar kuru tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK) jeb kopējais tirgus. Tās ideja ir brīva personu, preču un pakalpojumu kustība pāri robežām.

1946 | 1947 | 1948 | 1949 | 1950 | 1951 | 1952 | 1953 | 1954 | 1955 | 1956 | 1957 | 1958 | 1959