Spānija

Pievienošanās gads ES: 1986

Galvaspilsēta: Madride

Kopējā platība: 504 782 km²

Iedzīvotāji: 45,8 miljoni

Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 1999 (€)

Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 1991

Detalizēta karte - klikšķiniet uz kartes

Spānijas kontinentālās daļas reljefu nosaka augstieņu plato un kalnu grēdas Pireneji un Sjerra Nevada. No šīm augstienēm savus ūdeņus veļ arī vairākas lielas upes, piemēram, Ebro, Duero, Taho un Gvadalkivira. Baleāru salas atrodas Vidusjūrā, savukārt autonomās Kanāriju salas — netālu no Āfrikas piekrastes.

Spānija ir konstitucionāla monarhija ar mantojumā nododamu troni un divpalātu parlamentu jeb Cortes. 1978. gada konstitūcijā par vērtību ir atzīta valodu un kultūru dažādība vienotā Spānijā. Valsts iedalīta 17 autonomos apgabalos (reģionos), katram no tiem ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Katalonijā, Basku zemē un Galisijā reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai, kas ir valsts valoda, saukta arī par kastīliešu valodu.

Spānijā ir labi attīstītas pakalpojumu un ražošanas nozares. Ļoti ienesīga ir arī lauksaimniecība (sevišķi jau augļi un dārzeņi, olīveļļa un vīns) un tūrisms.

Spānijai ir bagātīgs mākslas mantojums, sākot ar Velaskēzu XVII gadsimtā, turpinot ar Goiju VIII un IX gadsimtā un Pikaso, Dalī un Miro XX gadsimtā. Pasaulē plaši apbrīnota ir spāņu flamenko mūzika un deja, savukārt Servantesa romāns par Donu Kihotu ir viens no izcilākajiem darbiem mūsdienu Eiropas literatūrā. Vairāki spāņu kinorežisori — Pedro Almodovars, Alehandro Amenabars un Luiss Bunjuels — ir saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus.

Slavens spāņu ēdiens ir paelja (ko pagatavo no rīsiem, cāļa gaļas, jūras veltēm un dārzeņiem), tortilja (omlete ar kartupeļiem), un plaši pazīst arī atsvaidzinošo sangrijas vīnu (ko pasniedz kopā ar augļiem).