Malta

Pievienošanās gads ES: 2004

Galvaspilsēta: Valeta

Kopējā platība: 316 km²

Iedzīvotāji: 0,4 miljoni

Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 2008 (€)

Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 2007

Detalizēta karte - klikšķiniet uz kartes

Malta ir septiņu salu grupa Vidusjūrā. Apdzīvotas ir tikai trīs lielākās salas — Malta, Goco un Komino. Teritorija ir līdzena un akmeņaina ar klinšainu piekrasti.

Malta, atrodoties pašā Vidusjūras centrā, vienmēr ir bijusi civilizāciju saskares vieta, un tās vēsture mērāma tūkstošgadēs. Valsts ir apdzīvota jau kopš aptuveni 5200. gada pirms mūsu ēras, bet salās senāk, pirms tur ieradās feniķieši, pastāvēja arī nozīmīga aizvēsturiska civilizācija. Tieši feniķieši galveno salu nosauca par Malat , kas nozīmē “drošs patvērums”. Vēlākos laikos gadsimtiem ilgi salu grupa bija mājvieta Svētā Jāņa ordenim, bet pēc tam piederēja Britu impērijai. Neatkarību Malta ieguva 1964. gadā.

Maltas valdību vada tās partijas vadītājs, kura ieguvusi visvairāk balsu Pārstāvju palātā, ko maltiešu valodā dēvē par Kamra tar-Rappreżentanti .

Valsts valoda ir maltiešu valoda. Tā pieder semītu valodu saimei, kurā ir arī arābu valoda. Angļu valoda arī ir atzīta par valsts valodu, un daudzi maltieši runā arī itāļu valodā.

Tūrisms Maltā ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, bet strauji attīstās arī pakalpojumu nozare.

Tradicionāli maltiešu ēdieni ir zupas (minestrone jeb dārzeņu zupa ar makaroniem, zivju zupas), makaroni un citi mīklas izstrādājumi. Maltiešu virtuvei ir raksturīgi arī dažādi ēdieni ar pildījumiem. Viens no visiecienītākajiem tradicionālajiem ēdieniem ir Stuffat Tal-Fenek (sautēta truša gaļa).