You are here:

Itālija

Itālija

Ziemeļos Itālija robežojas ar Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju. Šīs robežas lielā mērā dabiski iezīmē Alpu kalnu loks. Valsts dienvidos ir Itālijas pussala un divas lielas salas — Sicīlija un Sardīnija —, kā arī 68 mazākas salas, kas atrodas Vidusjūrā. Itālija aptver divas neatkarīgas valstis: Vatikānu Romā un Sanmarīno republiku. 

Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2014. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (18,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,2 %).

Itālijas galvenie eksporta partneri ir Vācija, Francija un ASV, savukārt galvenie importa partneri ir Vācija, Francija un Ķīna.

Galvaspilsēta: Roma

Platība: 302 073 km2

Iedzīvotāju skaits: 60 782 668 (2014)

Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 12 % (2014)

IKP: 1,560 triljoni (2013)

ES oficiālā valoda: itāļu

Valsts iekārta: parlamentāra republika

ES dalībvalsts no: 1958. gada 1. janvāra

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 73

Valūtaeirozonas valsts  kopš 1999. gada 1. janvāra

Šengenas zonas valsts? Jā, Šengenas zonas valsts kopš 1997. gada 26. Oktobris.

Padomes prezidentūra:  ES Padomes rotējošā prezidentūra Itālijas pārziņā laikā no 1959. gada līdz 2014. gadam bijusi 12 reizes.

Itālija ES

Eiropas Parlaments

Itālijai ir 73 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Itālijā italiano 

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Itālijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Itālijas prezidentūras laikposmi:

1959. gada jūlijs – decembris | 1962. gada jūlijs – decembris | 1965. gada jūlijs – decembris | 1968. gada jūlijs – decembris | 1971. gada jūlijs – decembris | 1975. gada jūlijs – decembris | 1980. gada janvāris – jūnijs | 1985. gada janvāris – jūnijs | 1990. gada jūlijs – decembris | 1996. gada janvāris – jūnijs | 2003. gada jūlijs – decembris | 2014. gada jūlijs – decembris |

Vairāk par pašreizējo ES Padomes prezidentūru lasiet te.

Eiropas Komisija

Itālijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Federika Mogerīni English, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece.

Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.

Komisijas pārstāvniecība Itālijā italiano

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Itālijai ir 24 pārstāvji English Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.

Reģionu komiteja

Itālijai ir 24 pārstāvji English Reģionu komitejā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Itāliju un ES struktūrām. Tās kā “Itālijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Itālijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Itālijas finanšu sadalījums 2013. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Itālijā — 12,554 miljardi eiro
  • ES kopējie izdevumi % no Itālijas NKI — 0,81 %
  • Itālijas kopējais ieguldījums ES budžetā — 15,748 miljardi eiro
  • Itālijas ieguldījums ES budžetā % no NKI — 1,02 %

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

  • ES līdzekļi Itālijā Englishitaliano
  • ES un nauda
  • ES izdevumi un ieņēmumi DeutschEnglishfrançais

ES finansēti projekti Itālijā

Finanšu līdzekļi, ko Itālija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Itālijā.

Praktiska informācija