Īrija

Pievienošanās gads ES: 1973

Galvaspilsēta: Dublina

Kopējā platība: 70 000 km²

Iedzīvotāji: 4,5 miljoni

Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 1999 (€)

Šengenas zona: Valstis, kas neietilpst Šengenas zonā

Detalizēta karte - klikšķiniet uz kartes

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1973. gadā Īrija (Éire) no lielā mērā agrāras valsts ir kļuvusi par mūsdienīgu, tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, ko nereti dēvē par Ķeltu tīģeri.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemienes plešas pa visu salas iekšieni, bet vietām tās pārtrauc nelieli pakalni, purvi un ezeri. Uz rietumiem ir piekrastes kalni, tie dažās vietās pārsniedz pat 1000 m augstumu. Gandrīz trešā daļa iedzīvotāju dzīvo Dublinā.

Dáil jeb parlamenta apakšpalātā ir 166 deputāti, bet Seanad jeb augšpalātā — 60. Parlamentu ievēl ik pēc pieciem gadiem. Prezidentu ievēl uz septiņiem gadiem, un viņam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas.

Lai arī Īrijas vēsturē bijuši grūti laiki un nemieri, tās iedzīvotājus allaž raksturo kā mūzikas cienītājus un aizrautīgus stāstniekus. Bieži dēvēta par svēto un mācīto vīru zemi, Īrija bijusi dzimtene daudziem slaveniem angļu valodā rakstošiem autoriem, piemēram, Jītsam, Džoisam, Beketam, Vaildam un Šovam. Īrija ir mājvieta arī daudzām starptautiski pazīstamām popmūzikas grupām un solistiem, piemēram, U2, The Corrs un Šineidai O’Konorai.

Tradicionālajā īru virtuvē ir vienkārši gaļas ēdieni, un to galvenās sastāvdaļas parasti ir vārīti dārzeņi, piemēram, kartupeļi, burkāni, rāceņi un pastinaki.