Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
UngārijaPievienošanās gads ES: 2004
Galvaspilsēta: Budapešta
Kopējā platība: 93 000 km²
Iedzīvotāji: 10 miljoni
Naudas vienība: forints (Ft)
Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 2007
Ungārija ir iekšzemes valsts ar daudziem kaimiņiem — Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju. Lielākā daļa valsts ir lēzena, bet ziemeļos ir zemi kalni. Tūristu iecienītais Balatona ezers ir vislielākais Centrāleiropā.
Etnisko ungāru priekšteči bija maģāru ciltis, kas Karpatos apmetās uz dzīvi 896. gadā. Svētā Stefana laikā 1000. gadā Ungārija kļuva par kristīgu karaļvalsti. Ungāru valoda nav līdzīga nevienai no kaimiņvalstu valodām, un to tikai ļoti attāli var salīdzināt ar somu un igauņu valodu.
Galvaspilsētas Budapeštas vietā sākumā bija divas atsevišķas pilsētas: Buda un Pešta. Budapešta atrodas abpus Donavai. Tai ir bagātīga vēsture un kultūra, turklāt tā ir izdaudzināta savu dziedinošo avotu dēļ. Ungārijai ir vienpalātas parlaments jeb nacionālā asambleja, kuras 386 deputātus vēlētāji ievēl ik pēc četriem gadiem.
Ungārijai ir arī savi, lai arī ierobežota apjoma, dabas resursi (piemēram, boksīts, akmeņogles un dabasgāze), auglīga augsne un aramzeme. Ungāru vīnus bauda visā Eiropā. Valsts eksportam ražo galvenokārt elektropreces, elektroniku, mehānismus, pārtiku un ķimikālijas.
Ungārija ir ļoti muzikāla valsts, kuras tradicionālā tautas mūzika dziļi iespaidoja slavenus komponistus, kā Listu, Bartoku un Kodalī. Slaveni ir arī ungāri Alberts Sentģerģi, kas atklāja C vitamīnu, rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts Imre Kertēšs un Oskara ieguvušās filmas režisors Ištvāns Sabo.