Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
GrieķijaPievienošanās gads ES: 1981
Galvaspilsēta: Atēnas
Kopējā platība: 131 957 km²
Iedzīvotāji: 11,2 miljoni
Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 2001 (€)
Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 1992
Atrodoties gandrīz krustcelēs starp Eiropu un Āziju, Eiropas dienvidaustrumu zeme Grieķija aizņem Balkānu pussalas galējos dienvidus. Tās teritorijā ir vairāk nekā 2000 salu Egejas un Jonijas jūrā, no kurām tikai 165 ir apdzīvotas. Valsts augstākais kalns ir Olimps.
Grieķiju dēvē par vienu no Eiropas civilizācijas šūpuļiem, un senatnē tur zinātnieki spēruši milzīgus soļus filozofijā, medicīnā, matemātikā un astronomijā. Pilsētvalstis, kurās viņi tolaik dzīvoja, bija demokrātiskās pārvaldes attīstības aizsācējas. Grieķijas vēsturiskais un kultūras mantojums arvien vēl ir aktuāls mūsdienu pasaulē. Ar to sastopamies gan literatūrā, mākslā, filozofijā, gan arī politikā.
Mūsdienās Grieķija ir republika, kuras pamatā ir 1975. gada konstitūcija. Vienpalātas parlamenta 300 locekļus ievēl uz četriem gadiem. Valsts ir iedalīta 13 administratīvajos reģionos.
Vairāk nekā 50 % Grieķijas rūpniecības koncentrēta teritorijā ap Atēnām, un galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, tūrisms, celtniecība un kuģniecība.
Vislabāk pazīstamo mūsdienu grieķu vidū ir kinorežisors Kostass Gavrass, Nobela prēmijas laureāts Odisejs Elitiss un komponists Mikis Teodorakis.
Grieķu virtuves pamatā ir kazas un aitas gaļa. Iecienīti ir arī zivju ēdieni. Grieķu ēdieniem īpašu garšu piedod olīveļļa, ko šeit ražo lielos daudzumos.
