Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
IgaunijaPievienošanās gads ES: 2004
Galvaspilsēta: Tallina
Kopējā platība: 45 000 km²
Iedzīvotāji: 1,3 miljoni
Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 2011 (€)
Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 2007
Igaunija, kas no Baltijas valstīm atrodas vistālāk uz ziemeļiem, atguva neatkarību no Padomju Savienības 1991. gadā. Šīs valsts reljefs lielākajā daļā teritorijas ir lēzens, un tā atrodas Baltijas jūras austrumu krastā. Tajā ir daudz ezeru un salu. Lielākā daļa zemes ir apstrādāta vai to klāj meži.
Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, bet ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības. Apmēram ceturtdaļai iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā.
Galvaspilsēta Tallina ir viena no Eiropas pilsētām, kas vislabāk saglabājusies no viduslaikiem, un ienākumi no tūrisma veido 15 % no Igaunijas IKP. Ekonomika balstās uz inženiertehnisko nozari, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un koka izstrādājumu ražošanu.
Igauņu virtuvi vēstures gaitā ietekmējušas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā, — dāņi, vācieši, poļi un krievi. Tradicionāli ēdieni ir marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu.
Slavenāko igauņu vidū minams rakstnieks Jāns Kross, kura darbi tulkoti vismaz 20 valodās, tautas eposa “Kalevipoegs” autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, kā arī rakstnieks, kinorežisors un politiķis Lenarts Meri.
