Navigācijas ceļš

You are in the principal navigation of the site

Beļģija

Beļģija ir federāla valsts, kas sadalīta trijos reģionos: Flandrija, kur runā nīderlandiski, ziemeļos, franciski runājošā Valonija dienvidos un divvalodīgā galvaspilsēta Brisele, kur franču un nīderlandiešu valodām ir oficiālo valodu statuss. Valsts austrumos ir arī neliela vāciski runājoša minoritāte. Beļģijas daudzveidīgā ainava ietver: Ziemeļjūras piekrastes zonu 67 km garumā, piekrastes līdzenumus, centrālo plato un Ardēnu pakalnus un mežus dienvidos.

Beļģijas ekonomikas svarīgākās nozares 2012. gadā bija pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (22,8 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (19,9 %) un rūpniecība (15,9 %).

Beļģijas galvenie eksporta partneri ir Vācija, Francija un Nīderlande, savukārt galvenie importa partneri ir Nīderlande, Vācija un Francija.

Galvaspilsēta: Brisele

Platība: 30 528,0 km2

Iedzīvotāju skaits: 11 094 850 (2012)

Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 2,2 % (2012)

IKP: 375,881 miljardi eiro (2012)

ES oficiālās valodas: nīderlandiešu, franču un vācu

Valsts iekārta: federāla, parlamentāra konstitucionālā monarhija

ES dalībvalsts no: 1957. gada 25. marta

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 21

Valūtaeirozonas valsts English kopš 1999. gada 1. janvāra

Vai tur var ceļot, neuzrādot pasi? Jā, Šengenas zonas valsts kopš 1985. gada 14. jūnija

Padomes prezidentūra: ES Padomes rotējošā prezidentūra Beļģijas pārziņā laikā no 1958. gada līdz 2010. gadam bijusi 12 reizes.

Plašāka informācija

Beļģija ES

Eiropas Parlaments

Beļģijai ir 21 deputāts Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Beļģijā DeutschfrançaisNederlands

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Beļģijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Beļģijas prezidentūras laikposmi:

1958. gada janvāris-jūnijs | 1961. gada janvāris-jūnijs | 1964. gada janvāris-jūnijs | 1967. gada janvāris-jūnijs | 1970. gada janvāris-jūnijs | 1973. gada janvāris-jūnijs | 1977. gada jūlijs-decembris | 1982. gada janvāris-jūnijs | 1987. gada janvāris-jūnijs | 1993. gada jūlijs-decembris | 2001. gada jūlijs-decembris | 2010. gada jūlijs–decembris |

Vairāk par pašreizējo ES Padomes prezidentūru lasiet te Englishfrançaisitaliano.

Eiropas Komisija

Beļģijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Marianna Teisena English, kuras pārziņā ir nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte.

Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.

Komisijas pārstāvniecība Beļģijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Beļģijai ir 12 pārstāvji English Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.

Reģionu komiteja

Beļģijai ir 12 pārstāvji English Reģionu komitejā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Beļģiju un ES struktūrām. Tās kā “Beļģijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Beļģijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība. 

Beļģijas finanšu sadalījums 2012. gada ES budžetā: 

  • ES kopējie izdevumi Beļģijā: 6,969 miljardi eiro
  • ES kopējie izdevumi % no Beļģijas NKI: 1,83 %
  • Beļģijas kopējais ieguldījums ES budžetā: 3,643 miljardi eiro
  • Beļģijas ieguldījums ES budžetā % no NKI: 0,96 % 

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

  • ES līdzekļi Beļģijā DeutschEnglishfrançaisNederlands
  • ES un nauda
  • ES izdevumi un ieņēmumi DeutschEnglishfrançais 

ES finansēti projekti Beļģijā

Finanšu līdzekļi, ko Beļģija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Beļģijā.

Praktiska informācija