Austrija

Pievienošanās gads ES: 1995

Galvaspilsēta: Vīne

Kopējā platība: 83 870 km²

Iedzīvotāji: 8,3 miljoni

Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 1999 (€)

Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 1995

Detalizēta karte - klikšķiniet uz kartes

Austrijas rietumu un dienvidu daļā dominē Alpi, savukārt austrumu perifērija — arī galvaspilsēta Vīne — atrodas Donavas ielejā.

Līdz Pirmā pasaules kara beigām Austrija bija lielas impērijas centrs, kas gadsimtiem pārvaldīja lielāko Centrāleiropas daļu. Tagad Austrija ir federāla republika un sastāv no deviņām federālām zemēm.

Vīnē atrodas vairākas starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sekretariāts, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra un Naftas eksportētājvalstu organizācija.

Austrijai ir divpalātu parlaments. Nacionālajā padomē jeb Nationalrat ir 183 locekļi, kurus uz pieciem gadiem ievēl tiešās tautas vēlēšanās. Federālā padome jeb Bundesrat ir augšpalāta, kurā ir ap 62 locekļiem, kas pārstāv katrs savu administratīvo apgabalu. Viņu pilnvaru laiks ir seši gadi.

Austrijai ir bagāts kultūrmantojums. Komponistam Volfgangam Amadejam Mocartam tajā ir īpaša vieta, ļoti pazīstams ir arī Francs Šūberts. Zigmunda Freida darbi arvien vēl izraisa viedokļu sadursmes filozofijas un ideju pasaulē, savukārt Ludvigs Vitgenšteins bija viens no ietekmīgākajiem XX gadsimta domātājiem. Mākslas cienītāji visā pasaulē apbrīno Gustava Klimta 20. gadsimta sākumā radītās gleznas.

Austrijas ekonomikā vienlīdz attīstītas ir kā rūpniecība, tā lauksaimniecība, lai gan arī tūrisms ir nozīmīgs ienākumu avots.

Vairāki Austrijas tradicionālie ēdieni, kā Vīnes šnicele (Wiener Schnitzel) un ābolu strūdele (Apfelstrudel), ir guvuši starptautisku atzinību atzinību, un to nosaukums citās valodās vairs nav jātulko.