Himna simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu plašākā nozīmē. Dzejolī “Oda priekam” izpaužas Šillera ideālistiskais redzējums, proti, visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam bija tuva šāda interpretācija.
1972. gadā Eiropas Padome apstiprināja Bēthovena “Odu priekam” par savu himnu. 1985. gadā ES vadītāji to pieņēma par Eiropas Savienības oficiālo himnu. Bez vārdiem, visiem saprotamā mūzikas valodā tā vēsta par Eiropas ideāliem — brīvību, mieru un solidaritāti.
Eiropas himna neaizstāj atsevišķo ES valstu himnas, bet drīzāk pauž šīm valstīm kopīgās vērtības.
Eiropas himna
Himnu izpilda Eiropas jauniešu pūtēju orķestris Andrē Reihlinga vadībā. Tā ir ieskaņota 1994. gadā Lisabonā, Trindades teātrī, Herberta fon Karajana muzikālajā aranžējumā.*
*Visas reproducētā darba producenta un īpašnieka tiesības ir aizsargātas.





