ES ir vairāki ieņēmumu avoti, kurus tā izmanto, lai finansētu savu darbību un varētu īstenot mērķus, kas saistīti ar ekonomisko atšķirību mazināšanu starp reģioniem un lauku reģionu attīstību. Dalībvalstis iekasē naudu ES vārdā.
Trīs galvenie ieņēmumu avoti ir šādi:
- 0,73 % no katras valsts nacionālā kopienākuma. Tās ir divas trešdaļas no ES budžeta. Katras dalībvalsts ieguldījuma aprēķina pamatā ir solidaritātes un maksātspējas prinicips. Ja nasta atsevišķām valstīm ir pārmērīga, tiek veikti pielāgojumi;
- tā saucamie tradicionālie pašu resursi, galvenokārt ievedmuitas nodokļi ražojumiem no ārpussavienības valstīm;
- procentuāla daļa no katrā valstī iekasētajiem saskaņotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem.
ES budžetu veido arī nodokļi, ko ES darbinieki maksā no savām algām, ārpussavienības valstu iemaksas atsevišķās ES programmās un naudas sodi, ko maksā uzņēmumi, kuri pārkāpuši ES tiesību normas.
ES budžets 2011. gadā
Dalībvalstu iemaksas ES budžetā ir tikai maza daļa no dalībvalstu kopējiem izdevumiem.
ES budžets salīdzinājumā ar dalībvalstu budžetu
Salīdzinot ar ES iekšzemes kopproduktu, ES budžets varbūt ir mazs, tomēr investīciju ziņā nenovērtējams
