Budžeta projekta izstrāde
Budžeta pieņemšanā ir iesaistīta gan Komisija, gan Padome, gan arī Parlaments 
. Vispirms Komisija izstrādā izdevumu plānu, ko tā iesniedz Padomei un Parlamentam izskatīšanai. Padome un Parlaments vajadzības gadījumā var izdarīt izmaiņas; ja šīm iestādēm rodas grūtības vienoties, tās mēģina panākt kompromisu.
Gada budžets ietilpst ilgākam laikposmam paredzētā izdevumu plānā. Tas pazīstams ar nosaukumu “daudzgadu finanšu shēma”. Šāds daudzgadu plāns ir paredzēts septiņiem gadiem. Pašreizējais ilgst no 2007. gada līdz 2013. gadam. Šāda sistēma ļauj ES efektīvi plānot izdevumus jau vairākus gadus iepriekš.
Lasiet sīkāk par ES budžeta procedūru
ES līdzekļu pārvaldīšana
Ar ES budžeta sadali nodarbojas tikai Komisija. Tomēr 76 % no ES finansējuma praksē pārvalda ES dalībvalstis. Ja notikusi krāpšana vai veikti nepamatoti maksājumi, Komisija iesaista Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un attiecīgo ES dalībvalsti, lai naudu atgūtu. Sabiedrībai ir pieejama informācija par ES finansējuma saņēmējiem. Tādējādi ir nodrošināta sistēmas caurskatāmība.
Kādām vajadzībām naudu tērē
ES budžetā ir sešas svarīgākās izdevumu jomas , kurām tērē lielāko daļu līdzekļu.
Pašlaik lauvas tiesu saņem pasākumi, kas saistīti ar izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanu un reģionu ekonomisko atšķirību mazināšanu. Liela budžeta daļa tiek piešķirta lauksaimniecībai, lauku attīstībai, zivsaimniecībai un vides aizsardzībai. Daudz līdzekļu iegulda arī cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju.
