Navigācijas ceļš

Eiro

Eiro valūta, kas ir vienotā valūta 18 no 28 ES dalībvalstīm un ko ik dienu izmanto ap 334miljoniem iedzīvotāju, ir visuzskatāmākais Eiropas integrācijas piemērs. Tās priekšrocības uzreiz sajūt ikviens, kas dodas uz ārzemēm vai iepērkas citu ES dalībvalstu interneta veikalos.

ES monetārā sadarbība

Ekonomikas un monetārā savienība izpaužas kā ekonomikas un nodokļu politikas koordinācija, kopēja monetārā politika un vienota valūta eiro. Eiro pirmoreiz apritē ienāca 1999. gada 1. janvārī kā virtuāla valūta, kuru izmantoja bezskaidras naudas maksājumos un grāmatvedībā. Eiro naudaszīmes un monētas ieviesa 2002. gada 1. janvārī.

Kuru valstu valūta ir eiro?

Eiro (€) ir oficiālā valūta 18 no 28 ES dalībvalstīm. Šīs valstis kopā sauc par eiro zonu. Tajā ietilpst zemāk uzskaitītās valstis.

Vēl par ES dalībvalstīm un eiro.

Vairāk nekā 175 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto valūtas, kas ir piesaistītas eiro.

Eiro valūtas mērķis

Vienotai valūtai ir daudzas priekšrocības, piemēram, nav jāuztraucas par valūtas kursa svārstībām un valūtas maiņas izmaksām. Tā kā uzņēmumiem ir vieglāk tirgoties starptautiskā mērogā un ekonomika ir stabilāka, tā attīstās un patērētājiem ir plašāka izvēle. Vienotā valūta cilvēkus rosina biežāk ceļot un iepirkties ārzemēs. Globālā mērogā eiro dod ES lielāku ietekmi, jo tā ir otra starptautiski svarīgākā valūta aiz ASV dolāra.

Eiro valūtas pārvaldīšana

Eiropas Savienībā par monetāriem jautājumiem atbild Eiropas Centrālā banka. Tās galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Šī banka arī eirozonai nosaka vairākas bāzes procentu likmes English. Kaut arī nodokļus joprojām iekasē ES dalībvalstis un katra valsts pati pieņem lēmumus par savu budžetu, valstu valdības ir ieviesušas kopējus noteikumus par valsts finansēm English (en) , lai spētu koordinēt pasākumus, ko tās veic, lai nodrošinātu stabilitāti, izaugsmi un darbavietas.

Ekonomikas un finanšu krīze

Ekonomikas krīze English (en) , kopš tā piemeklēja pasauli 2008. gadā, ir pamudinājusi ES valstu valdības, Eiropas Centrālo banku un Komisiju uz spraigu un pastāvīgu rīcību. Tās visas ir intensīvi sadarbojušās, lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību, aizsargātu ietaupījumus, uzturētu zemu izmaksu kredīta plūsmu uzņēmumiem un ģimenēm, garantētu finanšu stabilitāti un ieviestu labāku pārvaldības sistēmu priekšdienām.

 Skatīt arī