To izveidoja īsi pēc Otrā pasaules kara. Sākotnējais mērķis bija veicināt ekonomisku sadarbību, lai valstis, kuras cita ar citu tirgojas, kļūtu savstarpēji ekonomiski atkarīgas un tāpēc būtu lielāka varbūtība, ka tās centīsies izvairīties no konfliktiem. Pirmais rezultāts bija Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), ko izveidoja 1958. gadā un kuras sākotnējais mērķis bija veicināt ekonomisko sadarbību starp sešām valstīm: Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju. Kopš tā laika ir noiets garš ceļš, un nu ir izveidots milzīgs vienotais tirgus, kas joprojām attīstās, lai būtu iespējams pilnībā izmantot tā sniegtās priekšrocības.
Savienība, kas sākotnēji bija tikai ekonomiskas sadarbības organizācija, ir attīstījusies, aptverot visas politikas jomas: sākot no palīdzības sniegšanas ārpussavienības valstīm, lai tās varētu ātrāk attīstīties, līdz pat vides aizsardzībai. Šo pārmaiņu atspoguļo arī nosaukuma maiņa. 1993. gadā EEK pārdēvēja par Eiropas Savienību (ES).
Pateicoties ES, jau pusgadsimtu šā bloka valstīs valda miers, stabilitāte un pārticība. Tā palīdzējusi paaugstināt dzīves līmeni un ieviesusi vienotu Eiropas valūtu. Pēc robežkontroles atcelšanas starp ES valstīm iedzīvotāji var brīvi ceļot gandrīz pa visu kontinentu. Eiropā ir kļuvis arī vienkāršāk dzīvot un strādāt ārpus dzimtenes.
ES pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka viss, ko Eiropas Savienība dara, pamatojas uz līgumiem, par kuriem visas dalībvalstis ir brīvprātīgi un demokrātiski vienojušās. Šajos tiesiski saistošajos līgumos ir izklāstīti ES mērķi daudzajās tās darbības jomās.
Viens no svarīgākajiem mērķiem ir sekmēt cilvēktiesību ievērošanu tiklab Eiropas Savienībā, kā arī visā pasaulē. Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana — tās ir ES pamatvērtības. Kopš Lisabonas līguma parakstīšanas 2009. gadā šīs visas tiesības ir apkopotas vienā dokumentā — ES Pamattiesību hartā. ES iestādēm ir juridisks pienākums to ievērot, tāpat kā ES dalībvalstīm, kad tās piemēro ES tiesību aktus.
ES galvenais ekonomikas dzinējspēks ir vienotais tirgus, kas sekmē preču un pakalpojumu netraucētu apriti, brīvu naudas apgrozību un cilvēku brīvu pārvietošanos. Svarīgs uzdevums ir šo milzīgo resursu attīstīt, lai panāktu, ka eiropieši var maksimāli izmantot tā sniegtās priekšrocības.
Turpinot uzņemt jaunas dalībvalstis, ES joprojām strādā pie tā, lai vairotu pārredzamību un demokrātiju savās pārvaldes iestādēs. Eiropas Parlamentam, kuru ievēl tiešās vēlēšanās, ir piešķirtas lielākas pilnvaras, un lielāka ietekme ES lēmumu pieņemšanā nu ir arī dalībvalstu parlamentiem. Tie strādā tandēmā ar ES iestādēm. Savukārt ES iedzīvotājiem paveras aizvien vairāk iespēju piedalīties politiskajā procesā.
