Galvenie fakti un skaitļi par Eiropu un Eiropas iedzīvotājiem
- EUROPA > ES īsumā > Galvenie fakti un skaitļi par Eiropu un Eiropas iedzīvotājiem > Transports, enerģētika un vide
Transports, enerģētika un vide
Eiropas Savienības ekonomikā ļoti svarīga nozīme ir transportam un enerģētikai. Eiropas iedzīvotāji un viņu patērētie ražojumi, kas pieaug daudzveidībā un apjomā, tiek pārvadāti pa visu kontinentu, izmantojot visu veidu transportu, bet visvairāk — autotransportu.
Ekonomikai attīstoties, palielinās pieprasījums pēc transporta un enerģijas. Taču šis pieaugums nozīmē arvien lielākus sastrēgumus un degvielas patēriņu, kas savukārt rada lielāku piesārņojumu. Šīs ir Eiropas mēroga problēmas, kas jārisina Eiropas mērogā, lemjot par to ES līmenī.
Viena no ES augstākajām prioritātēm ir ilgtspējīga attīstība, un, izstrādājot politiskās nostādnes, vienmēr tiek ņemti vērā vides apsvērumi.
Kā nokļūt vajadzīgajā vietā?
Pa dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem (tas ir, upēm un kanāliem), kam kādreiz bija liela nozīme preču un pasažieru pārvadāšanā Eiropā, tagad pārvadā tikai nelielu daļu no kopējā pārvadājumu apjoma. Trīs ceturtdaļas Eiropas Savienības kravu un vairāk par trim ceturtdaļām ES ceļotāju tagad pārvadā pa autoceļiem.
Tiek prognozēts, ka autotransports arī turpmāk būs vissvarīgākais pasažieru transporta veids un ka turpināsies gaisa satiksmes uzplaukums.
Lai mazinātos sastrēgumi uz autoceļiem un uzlabotos vides stāvoklis, Eiropas Savienībā cilvēkus mudina ceļot ar sabiedrisko transportu, bet transporta uzņēmumus aicina kravu pārvietošanai izmantot vilcienus, liellaivas un kuģus.
Lai mazinātos sastrēgumi Eiropas lidostās, ES veido vienotu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu visas Eiropas mērogā („Eiropas vienotā gaisa telpa”).
Droša energoapgāde
ES valstis importē vairāk nekā pusi enerģijas, ko tās patērē. Tomēr katrai valstij vajadzīgās enerģijas importa apjoms atšķiras, piemēram, Kiprā, Luksemburgā un Maltā enerģiju gandrīz tikai importē, turpretī Dānija faktiski ir neto enerģijas eksportētājvalsts, bet Polija un Apvienotā Karaliste salīdzinoši maz importē enerģiju.
Kopumā 2005. gadā ES importēja 52,3% enerģijas, un paredzams, ka šis rādītājs palielināsies, jo iekšējie resursi izsīkst. Pašlaik apmēram 50% no gāzes, ko ES patērē, tā saņem tikai no trīs avotiem: Krievijas, Norvēģijas un Alžīrijas.
Lai risinātu augošo vajadzību pēc importa, ES visiem spēkiem cenšas palielināt energoefektivitāti, izveidot atjaunojamus resursus un piesaistīt jaunus piegādātājus ārpus ES.
Lai cīnītos pret globālo sasilšanu, kas rodas, dedzinot fosilo kurināmo, jo īpaši akmeņogles un naftu, ES stratēģijā ietilpst arī efektīvāka enerģijas izmantošana un pāreja uz atjaunojamu resursu izmantošanu, kas mazāk piesārņo dabu. Izmantojot fosilo kurināmo enerģijas ražošanai, atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds, kas veicina globālo sasilšanu. ES ir izvirzīts mērķis līdz 2010. gadam saražot 21% elektroenerģijas, izmantojot atjaunojamus avotus, piemēram, vēju, sauli, ūdeni, zemes dzīļu siltumu un biomasu.
Vides aizsardzība
Līdz ar pārticības vairošanos Eiropas iedzīvotājiem rodas atbildība par atkritumu samazināšanu un efektīvāku apsaimniekošanu. Pašlaik ES-27 katrs iedzīvotājs gadā vidēji saražo mazliet vairāk nekā pustonnu sadzīves atkritumu. Šie atkritumi jāpārstrādā otrreiz, jāapglabā poligonos vai jāsadedzina.
Lielākajā daļā ES valstu mājsaimniecību, biroju un valsts iestāžu saražoto sadzīves atkritumu daudzums pēdējos gados ir palicis nemainīgs vai samazinās, taču citās valstīs tas palielinās. Visvairāk atkritumu uz vienu iedzīvotāju ir Īrijā, bet vismazāk — Polijā.
Globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir tā dēvētās siltumnīcefekta gāzes, ko atmosfērā emitē elektrostacijas, rūpnīcas, zemnieku saimniecības, transportlīdzekļi un mājsaimniecības. Šādas gāzes ir oglekļa dioksīds, kas galvenokārt rodas, dedzinot fosilo kurināmo (akmeņogles, naftu un gāzi), un metāns.
Saskaņā ar starptautisko Kioto protokolu ES-15 līdz 2008.-2012. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8% (salīdzinot ar 1990. gadu, ko izmanto par bāzes gadu). Lai sasniegtu šo mērķi, ES-15 valstis ir vienojušās savstarpēji dalīt saistības tā, ka ekonomiski mazāk attīstītās valstis var palielināt emisijas, bet pārējās — samazināt tās. Tabulā ir redzami atsevišķu valstu izvirzītie mērķi.
Desmit valstīm, kuras iestājās Eiropas Savienībā pēc 2004. gada, ir atsevišķi noteikti emisiju samazināšanas mērķrādītāji. Izņēmums ir Kipra un Malta.
Saskaņā ar Kioto protokolu Japānai jāsamazina emisijas par 6%. Amerikas Savienotās Valstis Kioto protokolu nav ratificējušas.