Galvenie fakti un skaitļi par Eiropu un Eiropas iedzīvotājiem
- EUROPA > ES īsumā > Galvenie fakti un skaitļi par Eiropu un Eiropas iedzīvotājiem > Izglītība, pētniecība un informācijas sabiedrība
Izglītība, pētniecība un informācijas sabiedrība
Eiropas Savienības mērķis ir radīt pasaulē dinamiskāko ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas. Tāpēc milzīgi līdzekļi jāiegulda pētniecībā, kas ir jaunu atziņu avots, kā arī izglītībā un apmācībā, kas cilvēkiem paver iespējas šīs jaunās atziņas izmantot.
Sevišķi svarīgi ir apmācīt darbiniekus informācijas tehnoloģijas izmantošanā, kā arī nodrošināt, lai internets skolās, uzņēmumos un mājās būtu vieglāk un ātrāk pieejams.
Lai panāktu ekonomikas uzplaukumu, cilvēkiem jāstrādā garāks darba mūžs un tā laikā pastāvīgi jāapgūst jaunas prasmes. Atslēgvārds ir „mūžizglītība”. ES arvien vairāk pieaugušo piedalās izglītojošos pasākumos, — 2006. gadā viņu skaits sasniedza 9,6% cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Konkurencē par ekonomikas panākumiem pasaules tirgū Eiropas Savienības tradicionālie sāncenši ir Japāna un Amerikas Savienotās Valstis, bet ir arī parādījušies jauni konkurenti: Ķīna un Indija.
Izglītība — ieguldījums cilvēkos
Izglītība ir panākumu atslēga gan atsevišķiem cilvēkiem, gan Eiropas Savienībai kopumā. Kādu nacionālās bagātības daļu katra ES valsts izlieto iedzīvotāju izglītībai?
Daudziem cilvēkiem atslēga uz veiksmīgu profesionālo karjeru ir izglītošanās arī pēc tam, kad sasniegts vecums, kurā skološanos var beigt, izglītošanās turpināšana sevišķi augstskolā. Šādai izglītībai ir ļoti svarīga nozīme, jo tā nodrošina Eiropas Savienībai kvalificētu darbaspēku. Mūsdienās ES lielākā daļa jauniešu ir pabeiguši vidusskolu vai ieguvuši vēl augstāka līmeņa izglītību.
Ko mācās Eiropas iedzīvotāji?
Sievietes, kuru vidējais izglītības līmenis Eiropā vēl tikai pirms vienas paaudzes bija zemāks nekā vīriešiem, tagad ir viņus panākušas. Eiropas Savienībā 2004. gadā 55% no jauniešiem, kuri beidza augstskolas, bija sievietes.
Mācību priekšmetiem, kurus Eiropas iedzīvotāji izvēlas studēt, ir tendence atšķirties atkarībā no dzimuma, — vīrieši vairāk izvēlas eksaktās zinātnes, datorzinības un inženierzinības, bet sievietes dod priekšroku humanitārajiem priekšmetiem, mākslai un jurisprudencei.
Eiropai ir nepieciešami kvalificēti speciālisti visās jomās. Īpaši vajadzīgs, lai vairāk sieviešu izvēlētos strādāt profesijā, kā arī lai vairāk abu dzimumu zinātnieku nodarbotos ar sabiedrībai svarīgu pētniecību.
Labāka izglītība — labākas darba izredzes
Kopumā jo zemāka izglītība, jo vairāk izredžu būt bezdarbniekam. Ja cilvēks ieguvis terciāro jeb augstāko izglītību (piemēram, pabeidzis universitāti, iegūstot grādu), varbūtība, ka viņam būs darbs, vairāk nekā divreiz pārsniedz tāda cilvēka izredzes, kuram ir tikai sākumskolas vai pamatskolas izglītība.
Informācijas tehnoloģija — izšķirīgs instruments
Visā ES arvien vairāk uzņēmumu un mājsaimniecību tiek pieslēgtas internetam, un lielāka daļa komercdarbības notiek tiešsaistē, kas to padara efektīvāku. Līdz 2007. gadam lielākajai daļai uzņēmumu un 54 % mājsaimniecību ES-27 bija pieejams internets.
Tomēr dažādās valstīs stāvoklis stipri atšķiras. Piemēram, Nīderlandē 2007. gadā internets bija pieejams 83 % mājsaimniecību, bet Bulgārijā — tikai 19 %. Viena no ES prioritātēm ir panākt, lai visiem tās iedzīvotājiem būtu ātri un droši pieejams internets un viņi prastu strādāt ar informācijas tehnoloģijām. Jāsašaurina „digitālā plaisa” starp dažādu valstu un reģionu iedzīvotājiem.
Pētniecība — nākotnes atslēga
Pētniecība un attīstība it sevišķi jauno tehnoloģiju jomā nodrošinās ekonomikas izaugsmi un darba vietas nākotnē. ES mērķis ir ieguldīt vairāk līdzekļu pētniecībā un attīstībā, sasniedzot tādu pašu līmeni kā ASV un Japānā. Japāna 2004. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīja summu, kas ir 3,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ASV — 2,67%, salīdzinājumam vidējā ieguldījumu summa ES bija 1,83%.
Taču ES rādītājs neatspoguļo lielās atšķirības dažādu valstu vidū. 2005. gada dati liecina, ka Zviedrija un Somija ir jau pārsniegušas Japānas ieguldījumu summu, turpretī citas ES valstis iegulda mazāk nekā 1%.