|
Vācijā ir lielāks iedzīvotāju skaits nekā jebkurā citā ES valstī. Tās teritorija plešas no Ziemeļjūras un Baltijas jūras ziemeļos līdz Alpiem dienvidos, kur to šķērso vairākas lielākās upes Eiropā, piemēram, Reina, Donava un Elba.
Vācija ir federāla republika. Valsts līmenī likumdevēji ir federālā asambleja Bundestag, kuru locekļus ievēl uz četriem gadiem tautas vēlēšanās, un federālā padome Bundesrat, kurā ir 69 pārstāvji no 16 federālajām zemēm (Bundesländer).
Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja demokrātiskajos rietumos un komunistiskajos austrumos (Vācijas Demokrātiskā Republika). Berlīnes mūris kļuva par šīs sadalīšanas simbolu. To nojauca 1989. gadā, un gadu vēlāk Vāciju atkal apvienoja.
 Vācu valoda ir visizplatītākā dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Vācija ir trešā lielākā ekonomika pasaulē, tā ražo automobiļus, smalkmehānikas ražojumus, elektroniku un komunikāciju iekārtas, ķīmiskās vielas un farmācijas izstrādājumus, kā arī daudz citu preču. Tās uzņēmumi ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras ES pievienojās 2004. gadā.
Būdama dzimtene Johanam Sebastianam Baham, Ludvigam van Bēthovenam, Johanam Brāmsam, Rihardam Vāgneram un daudziem citiem, Vācija devusi milzu ieguldījumu klasiskās mūzikas attīstībā. Filozofijas un literatūras laukā Vācija var lepoties ar Lutera, Gētes, Šillera, Nīčes, Kanta, Brehta un Tomasa Manna darbu mantojumu.
Vācija ir pasaulē otrā lielākā apiņu ražotājvalsts, un tā ir slavena ar augstas kvalitātes alus šķirnēm. Mozeles un Reinas ielejās ražo vīnu.
|
