|
Igaunija, kas no Baltijas valstīm atrodas vistālāk uz ziemeļiem, atguva neatkarību no Padomju Savienības 1991. gadā. Tā pārsvarā ir zema reljefa valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Lielākā daļa zemes ir apstrādāta vai to klāj meži.
Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, bet ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības. Apmēram ceturtā daļa tās iedzīvotāju ir krieviski runājoši.
 Galvaspilsēta Tallina ir viena no Eiropas pilsētām, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem, un ienākumi no tūrisma veido 15% no Igaunijas IKP. Ekonomika balstās uz inženiertehnisko nozari, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un koka izstrādājumu ražošanu.
Igauņu virtuvi vēstures gaitā ietekmējušas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā, — dāņi, vācieši, poļi un krievi. Tradicionāli ēdieni ir marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu.
Slavenāko igauņu vidū minams rakstnieks Jāns Kross, kura darbi tulkoti vismaz 20 valodās, tautas eposa “Kalevipoegs” autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, kā arī rakstnieks, kinorežisors un politiķis Lenarts Meri.
|
