|
Beļģija ir federāla valsts, kas iedalīta trijos reģionos. Ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu valodā, dienvidos ir Valonija, kurā runā franciski, bet galvaspilsēta Brisele ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss. Valsts austrumos dzīvo arī skaitā neliela (apmēram 70 000 cilvēki) vāciski runājoša minoritāte.
Beļģijas ainava ir ļoti daudzveidīga. Gar Ziemeļjūru 67 km garumā plešas piekrastes līdzenumi, valsts vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos ir mežainā Ardēnu augstiene.
Briselē atrodas vairākas starptautiskas organizācijas. Tur ir arī lielākā daļa Eiropas Savienības iestāžu un NATO galvenā pārvalde.
 Neatkarību Beļģija ir ieguvusi 1830. gadā, un tā ir konstitucionāla monarhija. Parlamentam ir divas palātas: Pārstāvju palāta, kuras locekļus ievēl uz maksimālo termiņu — četriem gadiem, un Senāts jeb augšpalāta, kuras locekļus ievēl vai kooptē. Politiskās struktūras dēļ Beļģiju pārvalda lielākoties koalīcijas valdības.
Ievērojamāko beļģu vidū jāmin autors komiksu sērijai par Tintiņu Žoržs Remī Eržē, rakstnieki Žoržs Simenons un Hugo Klauss, komponists un dziedātājs Žaks Brels un riteņbraucējs Edijs Merkss. Gleznotāji Džeims Ensors, Pols Delvo un Renē Magrits ir uzskatāmi par Rubensa un citu pagātnes flāmu meistaru sekotājiem mūsdienās.
Beļģija ir slavena ar šokolādi, kura guvusi atzinību visā pasaulē. Iecienītākie beļģu ēdieni ir ēdamgliemenes un frī kartupeļi, kuru recepte saskaņā ar leģendu radusies Beļģijā. Turklāt valstī ražo vairāk nekā 1000 alus šķirņu.
|
