Deviņdesmito gadu sākumā divi vērienīgi procesi sāka ietekmēt visas pasaules, arī Eiropas, ekonomiku un ikdienas dzīvi. Viens no šiem procesiem bija ekonomikas globalizācija, jo visu pasaules valstu tautsaimniecības kļuva aizvien ciešāk saistītas. Otrs process bija tehnoloģiskā revolūcija, kas ietvēra interneta tīklu un jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

I. Lisabonas process

(a) Mērķi

Jau 2000. gadā Eiropas Savienības vadītāji lieliski saprata, ka ES ekonomikai ir nepieciešama vispārēja modernizācija, lai arī turpmāk tā spētu konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citām pasaules lielvarām. Lisabonas sanāksmē 2000. gada martā Eiropadome izvirzīja ES jaunu un grandiozu mērķi – līdz 2010. gadam kļūt par „konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto sabiedrību pasaulē, kur ir iespējama ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, kā arī kvantitatīvo un kvalitatīvo nodarbinātības rādītāju uzlabojums un lielāka sociālā kohēzija.”

Eiropiešiem ir jābūt sagatavotiem šodienas
darba tirgum.

(b) Stratēģija

Eiropadome pieņēma arī konkrētu stratēģiju šā mērķa sasniegšanai. Lisabonas stratēģija aptver visdažādākās jomas, piemēram, zinātnisko pētniecību, izglītību, profesionālo apmācību, piekļuvi internetam un darījumus tiešsaistē. Tā paredz arī Eiropas sociālās nodrošināšanas sistēmu reformu. Šīs sistēmas ir vienas no Eiropas lielākajām vērtībām, jo pateicoties tām, bez lielām grūtībām var īstenot tik ļoti mūsu sabiedrībai nepieciešamās strukturālās un sociālās pārmaiņas. Taču šīs sistēmas ir jāmodernizē, lai tās būtu ilgtspējīgas un lai tās varētu izmantot arī nākamās paaudzes.

Ik pavasari Eiropadome pulcējas, lai izvērtētu, cik daudz ir paveikts, īstenojot Lisabonas stratēģiju.

Rītdienas pensionāriem nepieciešams sociālais nodrošinājums, kas jāsagatavo šodien.