| Juridisks paziņojums | Jaunumi | Satura rādītājs | Par portālu EUROPA | Bieži uzdotie jautājumi | Meklēšana | Kontakti |
![]() |
| EUROPA > ES īsumā > 12 jautājumi par Eiropu > 6. jautājums |
|
Vienotais tirgus
I. 1993. gada mērķa sasniegšana (a) Kopējā tirgus robežas 1957. gada līgums, ar kuru izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu, ļāva atcelt muitas barjeras Kopienā un ieviest kopējo muitas tarifu, kuru piemēroja precēm no ārpuskopienas valstīm. Šo mērķi sasniedza 1968. gada 1. jūlijā. Taču muitas nodokļi ir tikai daļa no protekcionisma barjerām pārrobežu tirdzniecībai. Septiņdesmitajos gados vēl citas tirdzniecības barjeras traucēja pabeigt vienotā tirgus ieviešanu. Tehniskas normas, veselības un drošības aizsardzības standarti, valstu tiesību akti, kas dod tiesības praktizēt attiecīgās profesijās, kā arī valūtas maiņas kontrole ierobežoja personu, preču un kapitāla brīvu pārvietošanos. (b) 1993. gada mērķis 1985. gada jūnijā Komisija tās toreizējā priekšsēdētāja Žaka Deloravadībā publicēja Balto grāmatu, kas paredzēja septiņu gadu laikā atcelt visas fiziskās, tehniskās un ar nodokļiem saistītās barjeras, kas ierobežoja brīvu pārvietošanos Kopienā. Tās mērķis bija veicināt rūpniecības un tirdzniecības attīstību plašā, apvienotā ekonomikas telpā, kas mēroga ziņā bija līdzvērtīga Amerikas tirgum. Vienotais Eiropas akts, kas stājās spēkā 1987. gada jūlijā, ļāva izveidot vienoto tirgu. Cita starpā tā noteikumi:
II. Kāds šodien ir vienotais tirgus (a) Fiziskās barjeras ES teritorijā ir atcelta gan preču muitas pārbaude, gan personu robežkontrole. Vajadzības gadījumā policija dažkārt veic izlases pārbaudes (noziedzības un narkotiku apkarošanas ietvaros).
Šengenas Nolīgums (b) Tehniskās barjeras Attiecībā uz lielāko daļu preču ES valstis ir pieņēmušas principu par valsts tiesību normu savstarpēju atzīšanu. Jebkurai precei, kas likumīgi izgatavota un pārdota vienā dalībvalstī, ir jāļauj nonākt tirgū visās pārējās valstīs. Pateicoties to valsts tiesību normu savstarpējai atzīšanai vai saskaņošanai, kas regulē attiecīgās profesijas pieejamību vai tiesības tajā darboties (jurista profesijā, medicīnā, tūrismā, banku sektorā, apdrošināšanā u.c.), bija iespējams liberalizēt pakalpojumu nozari. Tomēr līdz pilnīgai personu pārvietošanās brīvībai vēl ir tālu. Šķēršļi vēl aizvien traucē cilvēkiem brīvi pārvietoties uz citu ES valsti vai darīt kādu konkrētu darbu. Ir veikti pasākumi, lai uzlabotu strādājošo mobilitāti, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka universitātes diplomus un kvalifikācijas novērtējumus (santehniķiem, galdniekiem u.c.), kas iegūti vienā ES valstī, atzīst visās pārējās valstīs. Pakalpojumu tirgu atvēršana dalībvalstīs ir nedaudz pazeminājusi tarifus iekšzemes telefona sarunām salīdzinājumā ar situāciju pirms 10 gadiem. Pateicoties jaunām tehnoloģijām, telefonsarunām aizvien vairāk izmanto internetu. Konkurences spiediens ir ievērojami samazinājis aviobiļešu cenas Eiropā. (c) Nodokļu barjeras Nodokļu barjeras ir samazinātas, daļēji izlīdzinot dalībvalstīs noteiktās PVN likmes. Par ienākumu no ieguldījumiem aplikšanu ar nodokli dalībvalstis un vairākas citas valstis (tai skaitā Šveice) vienojās nolīgumā, kas stājās spēkā 2005. gada jūlijā. (d) Publiskā iepirkuma līgumi Pateicoties direktīvām, kas regulē pakalpojumu sniegšanu, piegāžu un būvdarbu veikšanu daudzās jomās, tai skaitā ūdensapgādes, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, publiskā iepirkuma līgumi, neraugoties uz to, vai tos piešķir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, tagad ES ir pieejami visiem, kas vēlas piedalīties izsolē. III. Darbs turpinās (a) Finanšu pakalpojumi ES rīcības plāns izveidot integrētu finanšu pakalpojumu tirgu līdz 2005. gadam ir īstenots. Tādējādi uzņēmumiem un patērētājiem ir samazinājušās ar aizņēmumu ņemšanu saistītās izmaksas, bet noguldītājiem ir pieejams plašāks ieguldījumu programmu klāsts – noguldījumu plāni un pensiju programmas, brīvi izvēloties jebkuru šādu pakalpojumu sniedzēju Eiropā. Ir samazināti bankas pakalpojumu tarifi par pārrobežu maksājumiem. (b) Administratīvās un tehniskās barjeras pārvietošanās brīvībai ES valstis vēl joprojām negribīgi pieņem viena otras standartus un normas, bet dažkārt negrib atzīst profesionālo kvalifikāciju līdzvērtību. Valstu atšķirīgās nodokļu sistēmas arī apgrūtina tirgus integrāciju un efektivitāti. (c) Pirātisms un viltošana Lai novērstu pirātismu un ES preču viltošanu, ir nepieciešama aizsardzība. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem šie noziegumi liek ES katru gadu zaudēt tūkstošiem darba vietu. Tāpēc Komisija un valstu valdības darbojas, lai paplašinātu autortiesību un patentu aizsardzību. IV. Politikas jomas, kas ir vienotā tirgus pamats (a) Transports ES veikto pasākumu mērķis galvenokārt bija pakalpojumu sniegšanas brīvība sauszemes transporta jomā, jo īpaši nodrošinot brīvu piekļuvi starptautiskajam transporta tirgum un ļaujot ārpuskopienas valstu transporta firmām ienākt dalībvalstu transporta tirgos. Ir pieņemti lēmumi saskaņot konkurences apstākļus autotransporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju un tirgus pieejamību, brīvību dibināt uzņēmumus un sniegt pakalpojumus, braukšanas laiku un satiksmes drošību. Kopējai gaisa transporta politikai ir jāatspoguļo globālās konkurences ietekme. Debesis virs Eiropas tiek pakāpeniski liberalizētas, tādējādi vadošām aviolīnijām ir lielākas iespējas sadalīt vietu skaitu, savstarpēji piekļūt tirgum un brīvi noteikt aviobiļešu cenas. Tas ir cieši saistīts ar drošības klauzulām, lai apzinātu aviolīniju kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju atbildību un zonējuma prasības.
Kravu pārvadājumi, ko veic Eiropas uzņēmumi vai kuģi, kas kuģo zem ārpuskopienas valstu karogiem, notiek saskaņā ar ES konkurences noteikumiem. Šo noteikumu mērķis ir izskaust negodīgu cenu noteikšanas praksi („izdevīgākais karogs”) un arī risināt nopietnākas problēmas, ar kurām saskaras kuģu būvētāji Eiropā. (b) Konkurence ES stingro konkurences politiku ieviesa pēc Romas Līguma pieņemšanas. Tā likumsakarīgi papildina noteikumus par brīvu tirdzniecību Eiropas vienotajā tirgū. Šo politiku ieviesa Eiropas Komisija, kas kopā ar Eiropas Kopienu Tiesu atbild par tās ievērošanu. Šīs politikas uzdevums ir nodrošināt, lai neviena vienošanās uzņēmumu starpā, neviens valsts iestāžu sniegts atbalsts un neviens negodīgs monopols netraucētu brīvu konkurenci vienotā tirgū. Uzņēmumiem vai attiecīgajām iestādēm ir jāziņo Eiropas Komisijai par jebkuru vienošanos, uz kuru attiecas Līguma noteikumi. Komisija var nekavējoties sodīt jebkuru uzņēmumu, kas pārkāpj konkurences noteikumus, vai nav veicis nepieciešamo paziņojumu. Ja tiek saņemts nelikumīgs valsts atbalsts no valsts iestādes vai par šāda atbalsta saņemšanu netiek ziņots, Komisija var pieprasīt saņēmējam to atmaksāt. Komisijai ir jāziņo par jebkuru uzņēmumu apvienošanos vai pārņemšanu, kas varētu ļaut kādam uzņēmumam ieņemt dominējošu stāvokli konkrētā nozarē. (c) Patērētāju aizsardzības politika ES patērētāju aizsardzības politika ļauj tās pilsoņiem iepirkties ar pārliecību jebkurā dalībvalstī. Visiem patērētājiem ir nodrošināta vienāda augstākā līmeņa aizsardzība. Preces, ko jūs iegādājaties, un pārtikas produkti, ko jūs lietojat, ir testēti un pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka tie ir cik vien iespējams droši. ES veic pasākumus, kas aizsargātu jūs no negodīgiem tirgotājiem, kas varētu jūs apkrāpt, un no iespējas kļūt par nepatiesas vai maldinošas reklāmas upuri. Jūsu tiesības ir aizsargātas un jums ir tiesības uz naudas atmaksāšanu jebkurā ES valstī, kurā jūs atrodaties, iegādājoties preces gan veikalā, gan pasūtat tās pa pastu vai pa tālruni, vai internetā. |
| Juridisks paziņojums | Jaunumi | Satura rādītājs | Par portālu EUROPA | Bieži uzdotie jautājumi | Meklēšana | Kontakti | Uz augšu |