„Pienāks diena, kad visas kontinenta tautas, nezaudējot savas īpašās iezīmes un brīnišķīgo individualitāti, apvienosies augstāka līmeņa vienotībā un izveidos Eiropas tautu brālību. Pienāks diena, kad nebūs karu un iespējama būs vienīgi ideju cīņa. Pienāks diena, kad lodes un bumbas aizstās vēlētāju balsis”.

Viktors Igošos pravietiskos vārdus teica 1849. gadā, bet bija vajadzīgi vairāk nekā simts gadi, lai šie utopiskie pravietojumi sāktu piepildīties. Šajā laikā Eiropas zeme piedzīvoja divus pasaules karus un neskaitāmus citus konfliktus, kuros aizgāja bojā miljoniem cilvēku. Bija brīži, kad šķita, ka zaudētas visas cerības. Šodien 21. gadsimta pirmā desmitgade sola gaišākas nākotnes izredzes, taču vienlaikus sagādā Eiropai arī jaunas grūtības un izaicinājumus.

Eiropas Savienības vērienīgā paplašināšanās turpinās.Kāds jauno dalībvalstu politiķis to noformulēja tā: „Eiropa beidzot spējusi saskaņot savu vēsturi ar savu ģeogrāfiju”. Arī turpmāk Eiropas Savienība turpinās uzņemt jaunas dalībvalstis. Tikmēr tās vadītājiem, uzmanīgi ieklausoties sabiedrības viedoklī, būs jāpieņem galīgais lēmums par to, kur noteikt Eiropas Savienības ģeogrāfiskās, politiskās un kultūras robežas.

Eiropas Savienībair suverēnu valstu līgums, kuras ir izvēlējušās kopīgu likteni un arvien lielākas savas suverenitātes daļas kopīgu īstenojumu. Tas attiecas uz jomām, kas eiropiešiem rūp visvairāk – miers, ekonomiskā un fiziskā labklājība, drošība, līdzdalības demokrātija, tiesiskums un solidaritāte. Šis līgums tiek nostiprināts un apstiprināts visā Eiropā – pusmiljards cilvēku ir izvēlējušies dzīvi, kur valda tiesiskums, mūžsenas vērtības, kuru centrā ir humānisms un cilvēka cieņa.

Pašreizējā tehnoloģiskā revolūcijaradikāli pārveido dzīvi industrializētajā pasaulē, tai skaitā Eiropā. Ir svarīgi apzināties, ka tā rada jaunas problēmas, kas pārsniedz tradicionālās robežas. Rīkojoties individuāli, valstis nevar efektīvi atrisināt tādus jautājumus kā ilgtspējīga attīstība, demogrāfisks līdzsvars, ekonomikas attīstība, sociālā solidaritāte vai sniegt ētisku novērtējumu sasniegumiem dzīvības zinātnē. Mums ir jādomā arī par nākamajām paaudzēm.

Eiropa – ideju apmaiņas forums.

Eiropas integrācija tagad ietekmē visu kontinentu, kas savukārt ir daļa no pasaules, kurā pārmaiņas notiek strauji un radikāliun kurā ir jārod jauna stabilitāte. Eiropu skar arī notikumi, kas risinās citos kontinentos – attiecības ar islāma pasauli, slimības un bads Āfrikā, vienpusējās tendences Amerikas Savienotajās Valstīs, dinamiskais ekonomikas uzplaukums Āzijā vai rūpniecības nozaru un darba vietu globālā pārvietošanās. Eiropai ir jākoncentrējas ne tikai uz pašas attīstību, bet arī pilnā mērā ir jāiesaistās globalizācijas procesā.

ES iestādesir pierādījušas savu vērtību, taču tās jāpielāgo, lai tās tiktu galā ar ES paplašināšanos un spētu veikt arvien lielāku skaitu uzdevumu, par kuriem tās ir atbildīgas. Jo vairāk dalībvalstu, jo lielāks centrbēdzes spēks apdraud ES. Īstermiņa mērķi var viegli aizēnot ilgtermiņa prioritātes. Tāpēc katram, kas piedalās šajā bezprecedenta pasākumā, ir jāveic savi pienākumi, lai nodrošinātu, ka ES institucionālā sistēma arī turpmāk darbotos efektīvi. Jebkurām galīgām pašreizējās sistēmas izmaiņām ir jānodrošina tas, ka tiek ievērots plurālisms un daudzveidība, kas ir Eiropas tautu vislielākā bagātība. Reformām arī jābūt vērstām uz lēmumu pieņemšanas procesu. Pastāvīgi vienprātības meklējumi visos gadījumos vienkārši paralizētu attīstību. Darbosies vienīgi tāda politiskā un juridiskā sistēma, kuras pamatā būs vairākuma balsojums, kā arī kontroles un līdzsvara mehānismi.

Praktiskās izmaiņas, lai ES struktūru, kas sākotnēji bija paredzēta sešām dalībvalstīm, pielāgotu atbilstoši paplašinātās 27 dalībvalstu Savienības vajadzībām, ir iekļautas Lisabonas līgumā, kuru parakstīja 2007. gadā, taču tas stāsies spēkā tikai tad, kad to ratificēs visas dalībvalstis. Tas darīs Eiropas Savienību demokrātiskāku un pārredzamāku, ieviesīs vienkāršākas darba metodes un balsošanas noteikumus, nodrošinās pamattiesības, pateicoties hartai, un ļaus ES izteikties vienoti par globāliem jautājumiem.