Eiropas Savienības teritorijā Eiropas pilsoņi ir tiesīgi dzīvot brīvi, mierīgi, bez bailēm no vajāšanas vai vardarbības. Tomēr starptautiskā noziedzība un terorisms šodien eiropiešiem sagādā lielas raizes.

Līgums, ar kuru izveidoja Eiropas Kopienu, neparedzēja integrāciju tieslietu un iekšlietu jomās. Tomēr ar laiku kļuva skaidrs, ka brīva pārvietošanās nozīmē to, ka katrai personai jebkurā vietā ES ir jānodrošina, ka tai pieejama viena līmeņa aizsardzība un tiesa. Tā pamazām gadu gaitā, izdarot grozījumus sākotnējos līgumos saskaņā ar Vienoto Eiropas aktu, Līgumu par Eiropas Savienību (Māstrihtas Līgumu) un Amsterdamas Līgumu, tika izveidota brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

I. Pārvietošanās brīvība

Sakarā ar personu brīvu pārvietošanos ES dalībvalstīm rodas ar drošību saistītas problēmas, jo ir atceltas pārbaudes uz ES iekšējām robežām. Lai kompensētu šo kontroles trūkumu, ir vajadzīgi papildu drošības pasākumi uz ES ārējāmrobežām. Un tā kā pārvietošanās brīvību ES var izmantot arī noziedznieki, valstu policijas un tiesībsargājošajām iestādēm ir jāsadarbojas, lai apkarotu pārrobežu noziedzību.

Viens no nozīmīgākajiem soļiem nolūkā atvieglot ES pilsoņu ceļojumus pa Eiropas Savienības teritoriju tika sperts 1985. gadā, kad Beļģijas, Francijas, Vācijas, Luksemburgas un Nīderlandes valdības parakstīja starpvalstu nolīgumu nelielā Luksemburgas robežpilsētiņā Šengenā. Tās vienojās par to, ka jāatceļ personu pārbaudes uz kopīgajām robežām neatkarīgi no personu valstiskās piederības, ka jāsaskaņo pārbaudes uz robežām ar valstīm, kas neietilpst Es, un jāievieš kopīga politika vīzu jautājumā. Tādējādi tika izveidota telpa bez iekšējām robežām jeb Šengenas telpa.

Kopš tā laika Šengenas Nolīgums, Šengenas konvencija un no tā atvasinātie sekundārie tiesību akti ir kļuvuši par ES līgumu neatņemamu sastāvdaļu, bet Šengenas telpa pamazām ir kļuvusi plašāka. 2006. gadā Islande un Norvēģija, kā arī trīspadsmit ES valstis (Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Zviedrija) piemēroja visus Šengenas noteikumus.

Kad 2004. gadā pievienojās 10 jaunas valstis, tām bija jāapņemas septiņu gadu laikā izpildīt Šengenas telpas dalības kritērijus.

II. Patvēruma un imigrācijas politika

Eiropa lepojas ar savu humāno tradīciju uzņemt ārzemniekus un dot patvērumu bēgļiem, kas ir apdraudēti un vajāti. Šodien ES valdībām nekavējoties ir jārisina jautājums, kā rīkoties sakarā ar arvien pieaugošo likumīgo un nelikumīgo iebraucēju skaitu teritorijā bez iekšējām robežām.

ES valdības ir vienojušās saskaņot savus noteikumus tā, lai patvēruma pieteikumi tiktu izskatīti saskaņā ar Eiropas Savienībā vispārēji atzītu pamatprincipu kopumu. 1991. gadā tās izvirzīja mērķi pieņemt kopīgu patvēruma procedūru un visā Eiropas Savienībā piemērojamu noteikumu procedūru attiecībā uz to personu statusu, kurām piešķirts patvērums. Tika veikti daži tehniski pasākumi, piemēram, minimāli nosacījumi patvēruma meklētāju uzņemšanai un bēgļa statusa piešķiršanai.

Tika izveidots Eiropas Bēgļu fonds ar 114 miljonu eiro lielu ikgadējo budžetu. Taču par spīti plaša mēroga valdību sadarbībai, reāla ES patvēruma un imigrācijas politika pagaidām vēl nav ieviesta.

III. Starptautiskās noziedzības un terorisma apkarošana

Lai patvēruma un imigrācijas politika būtu dzīvotspējīga, ES ir jāievieš efektīva migrācijas plūsmu kontroles sistēma, veicot pārbaudes uz ārējām robežām un novēršot nelegālo imigrāciju. Ir vajadzīga saskaņota darbība cīņai pret noziedzīgiem grupējumiem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un ekspluatē mazāk aizsargātos cilvēkus, jo īpaši sievietes un bērnus.

Cilvēku tirgotāji izmanto neaizsargātākos – ir neieciešama policijas sadarbība
starptautiskā mērogā.

Organizētā noziedzība kļūst arvien rafinētāka un pastāvīgi izmanto Eiropas vai starptautiskos tīklus savām darbībām. Teroristi ir skaidri parādījuši, ka spēj rīkoties ar īpašu brutalitāti jebkur pasaulē.

Tādēļ tika izveidota Šengenas Informācijas sistēma (SIS) . Tā ir komplicēta datu bāze, kas ļauj policijas un tiesu iestādēm apmainīties ar informāciju par personām, attiecībā uz kurām izdots lēmums par apcietināšanu vai izdošanas pieprasījums, vai zagtu īpašumu, piemēram, transportlīdzekļiem vai mākslas darbiem.

Viena no labākajām noziedznieku notveršanas metodēm ir to nelikumīgi iegūto līdzekļu izsekošana. Šim nolūkam, kā arī noziedzīgo un teroristisko organizāciju finansējuma ierobežošanai, ES ir ieviesta likumdošana, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Nozīmīgākais panākums, kas pēdējo gadu laikā gūts tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomā, bija Eiropola izveidošana. Eiropols ir ES iestāde, kurā strādā policijas un muitas darbinieki un kas atrodas Hāgā. Tas apkaro dažādus starptautiskās noziedzības veidus: narkotiku tirdzniecību un tirgošanos ar zagtiem transportlīdzekļiem, cilvēku tirdzniecību un nelegālos ieceļošanas tīklus, sieviešu un bērnu seksuālo ekspluatāciju, pornogrāfiju, viltojumus, radioaktīvo un kodolmateriālu kontrabandu, terorismu, naudas atmazgāšanu un eiro viltošanu.