1950. gads

9. maijs

Robērs Šūmans, Francijas Ārlietu ministrs, uzstājas ar nozīmīgu runu, izvirzot priekšlikumus, kuru pamatā ir Žana Monē idejas. Viņš ierosina apvienot Francijas un Vācijas Federatīvās Republikas ogļu un tērauda resursus un izveidot jaunu organizāciju, kurai var pievienoties citas Eiropas valstis.

Tā kā šo dienu var uzskatīt par Eiropas Savienības dzimšanas dienu, 9. maiju ik gadu svin kā Eiropas dienu.

1951. gads

18. aprīlis

Parīzē sešas valstis – Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande – paraksta Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (EOTK). Tas stājas spēkā 1952. gada 23. jūlijā uz 50 gadiem.

1955. gads

1.–2. jūnijs

Tiekoties Mesīnā, sešu valstu ārlietu ministri nolemj Eiropas apvienošanos attiecināt uz ekonomiku kopumā.

1957. gads

25. marts

Romā sešas valstis paraksta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom). Tie stājas spēkā 1958. gada 1. janvārī.

1960. gads

4. janvāris

Diena, kad paraksta Stokholmas konvenciju, ar kuru pēc Apvienotās Karalistes ierosinājuma izveido Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), kurā ietilpst vairākas Eiropas valstis, kas nav EEK dalībvalstis.

1963. gads

20. jūlijs

Jaundē paraksta asociācijas nolīgumu starp EEK un 18 Āfrikas valstīm.

1965. gads

8. aprīlis

Diena, kad paraksta Kopienu izpildinstitūciju (EOTK, EEK un Eiropas Atomenerģijas kopienas) apvienošanas līgumu, ar kuru izveido vienotu Padomi un Komisiju. Tas stājas spēkā 1967. gada 1. jūlijā.

1966. gads

29. janvāris

„Luksemburgas kompromiss”. Pēc politiskās krīzes Francija piekrīt atkal piedalīties Padomes sanāksmēs ar noteikumu, ka gadījumos, kad tiek skartas vitālas valsts intereses, paliek spēkā noteikums par vienprātību.

1968. gads

1. jūlijs

Muitas nodokļi starp dalībvalstīm attiecībā uz rūpniecības precēm tiek pilnībā atcelti pusotru gadu pirms termiņa un tiek ieviests kopējais muitas tarifs.

1969. gads

1.–2. decembris

Hāgas samitā EEK politiskie līderi pieņem lēmumu turpināt Eiropas apvienošanu, ļaujot uzsākt pirmo paplašināšanās kārtu.

1970. gads

22. aprīlis

Luksemburgā paraksta līgumu, kas ļauj pakāpenisku pāreju uz Eiropas Kopienu finansēšanu no pašu resursiem un piešķir lielākas uzraudzības pilnvaras Eiropas Parlamentam.

1972. gads

22. janvāris

Diena, kad Briselē tiek parakstīti Eiropas Kopienu dalībvalstu pievienošanās līgumi ar Dāniju, Īriju, Norvēģiju un Apvienoto Karalisti.

1973. gads

1. janvāris

Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste pievienojas Eiropas Kopienām, kurā līdz ar to ir deviņas dalībvalstis. Norvēģija pēc referenduma, kurā vairākums iedzīvotāju nobalso pret dalību Kopienās, tām nepievienojas.

1974. gads

9. – 10. decembris

Parīzes sammitā deviņu dalībvalstu politiskie līderi nolemj tikties trīs reizes gadā Eiropadomē, ierosina Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un nolemj izveidot Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

1975. gads

28. februāris

Lomē tiek parakstīta konvencija (Lomē I) starp EEK un 46 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK).

22. jūlijs

Diena, kad paraksta līgumu, ar kuru Eiropas Parlamentam tiek piešķirtas lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tiek izveidota Eiropas Revīzijas tiesa. Tas stājas spēkā 1977. gada 1. jūnijā.

1979. gads

7. un 10. jūnijs

Pirmās tiešās vēlēšanas, kurās ievēl pārstāvjus Eiropas Parlamentam, kurā ir 410 deputātu vietas.

1981. gads

1. janvāris

Grieķija pievienojas Eiropas Kopienām. Kopienās ir jau 10 dalībvalstis.

1984. gads

14. un 17. jūnijs

Otrās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

1985. gads

7. janvāris

Žaks Delors kļūst par Komisijas priekšsēdētāju (1985. – 1995. g.).

14. jūnijs

Paraksta Šengenas Nolīgumu ar mērķi atcelt pārbaudes uz robežām starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

1986. gads

1. janvāris

Spānija un Portugāle pievienojas Eiropas Kopienām. Tādējādi Eiropas Kopienās ir divpadsmit dalībvalstis.

17. un 28. februāris

Vienotā Eiropas akta parakstīšana Luksemburgā un Hāgā. Tas stājas spēkā 1987. gada 1. jūlijā.

1989. gads

15. un 18. jūnijs

Trešās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

9. novembris

Berlīnes mūra krišana.

1990. gads

3. oktobris

Vācijas atkalapvienošanās diena.

1991. gads

9. – 10. decembris

Māstrihtas Eiropadome pieņem Līgumu par Eiropas Savienību, kas paredz kopēju ārējo un drošības politiku, ciešāku sadarbību tieslietās un iekšlietās un Ekonomikas un monetārās savienības izveidi, tostarp vienoto valūtu.

1992. gads

7. februāris

Līgums par Eiropas Savienību tiek parakstīts Māstrihtā. Tas stājas spēkā 1993. gada 1. novembrī.

1993. gads

1. janvāris

Tiek izveidots vienotais tirgus.

1994. gads

9. un 12. jūnijs

Ceturtās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

1995. gads

1. janvāris

Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas ES. Norvēģija pēc referenduma, kurā vairākums iedzīvotāju nobalso pret dalību, paliek ārpus Eiropas Savienības. ES tagad ir piecpadsmit dalībvalstis.

23. janvāris

Darbu sāk jaunā Eiropas Komisija Žaka Santēra vadībā (1995. – 1999. g.).

27. – 28. novembris

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē Barselonā tiek likti pamati ES partnerattiecībām ar Vidusjūras dienvidu krasta valstīm.

1997. gads

2. oktobris

Tiek parakstīts Amsterdamas līgums. Tas stājas spēkā 1999. gada 1. maijā.

1998. gads

30. marts

Sākas jauno kandidātvalstu pievienošanās process. Šajā procesā iesaistīsies Kipra, Malta un 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

1999. gads

1. janvāris

EMS trešā posma sākums: 11 ES valstis ievieš eiro, kas finanšu tirgos aizstāj to valūtas bezskaidras naudas norēķinos. Eiropas Centrālā banka uzņemas turpmāko atbildību par ES monetāro politiku. 2001. gadā 11 valstīm pievienojas Grieķija.

10. un 13. jūnijs

Eiropas Parlamenta piektās tiešās vēlēšanas.

15. septembris

Romāno Prodi vadībā darbu sāk jaunā Eiropas Komisija (1999. – 2004. g.).

15. – 16. oktobris

Tamperes Eiropadome nolemj ES izveidot par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2000. gads

23. – 24. marts

Lisabonas Eiropadome definē jaunu Eiropas Savienības stratēģiju, lai palielinātu nodarbinātību ES, modernizētu ekonomiku un stiprinātu sociālo kohēziju uz zināšanām balstītā Eiropā.

7. – 8. decembris

Nicā Eiropadome pieņem jauna līguma tekstu, kurš izmaina ES lēmumu pieņemšanas sistēmu paplašināšanās perspektīvā. Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji svinīgi pasludina Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

2001. gads

26. februāris

Nicas līguma parakstīšana. Tas stājas spēkā 2003. gada 1. februārī.

14. – 15. decembris

Lākenes Eiropadome. Tiek apstiprināta deklarācija par Eiropas Savienības nākotni. Tā paver ceļu lielajai ES reformai un Konventa izveidošanai, lai izstrādātu Eiropas Konstitūciju.

2002. gads

1. janvāris

Eiro banknotes un monētas sāk izmantot 12 eiro zonas valstīs.

13. decembris

Kopenhāgenas Eiropadome. Līgums par desmit kandidātvalstu (Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas) pievienošanos ES 2004. gada 1. maijā.

2003. gads

10. jūlijs

Konvents par Eiropas nākotni pabeidz darbu pie Eiropas Konstitūcijas projekta.

4. oktobris

Eiropas Konstitūcijas līguma izstrādei veltītās starpvaldību konferences atklāšana.

2004. gads

1. maijs

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija pievienojas Eiropas Savienībai.

10. un 13. jūnijs

Sestās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

29. oktobris

Romā pieņem Eiropas Konstitūciju (kuru jāratificē dalībvalstīm).

22. novembris

Darbu sāk jaunā Eiropas Komisija Žozē Manuela Barozu vadībā.

2005. gads

29. maijs un 1. jūnijs

Vēlētāji referendumā Francijā noraida Konstitūciju, bet trīs dienas vēlāk to noraida arī vēlētāji Nīderlandē.

3. oktobris

Sākas iestāšanās sarunas ar Turciju un Horvātiju.

2007. gads

1. janvāris

Bulgārija un Rumānija pievienojas Eiropas Savienībai.

Slovēnija ievieš eiro.

1999. gadā, kad eiro ieviesa finanšu (bezskaidras naudas) darījumos, radās jauna valūta. Banknotes un monētas laida apgrozībā 2002. gadā.

13. decembris

Parakstīts Lisabonas līgums, kas stājas spēkā pēc ratificēšanas visās ES dalībvalstīs.

2008. gads

1. janvāris

Kipra un Malta ievieš eiro.

12. decembris

Šveice pievienojas Šengenas zonai

2009. gads

1. janvāris

Slovakija pienem eiro

4.-7. jūnijs

Septītās Eiropas Parlamenta tiešās vēlēšanas