Juridisks paziņojums | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti
Svinam Eiropu! - Romas Līguma 50. gadadienaIzlaist valodas izvēles joslu (īsinājumtaustiņš=2) 01/02/2008
EUROPA > 50. gadadiena > Ziņas un mediji > Interview

ES laikabiedri un tās veidotāji

ES laikabiedri un tās veidotāji
Etjēns Daviņjons, iekšējā tirgus, muitas savienības un rūpniecības lietu komisārs (1977-1985), kā arī priekšsēdētāja vietnieks (1981-1985).

15/06/07

Izjautājām divus bijušos Eiropas Komisijas komisārus Etjēnu Daviņjonu un Fransu Andrīsenu, lai uzklausītu viņu domas par ES integrācijas vēsturi un uzzinātu viņu cerības saistībā ar ES nākotni. Lūk, viņu atbildes…

Kurš no notikumiem kopš Romas līguma parakstīšanas uz jums atstājis vislielāko iespaidu?

Etjēns Daviņjons, iekšējā tirgus, muitas savienības un rūpniecības lietu komisārs (1977-1985), kā arī priekšsēdētāja vietnieks (1981-1985).

Etjēns Daviņjons. Nešaubīgi vissvarīgākais moments, manuprāt, ir notikums, kas vislabāk simbolizē ES  ‑ eiro ieviešana, jo tas ir lielisks piemērs noteiktām pārmaiņām, kādas mūsu ikdienā ievieš Eiropas integrācija. Vēstures grāmatas liecina, ka valsti raksturo tās nauda. Vienojoties par kopējas valūtas ieviešanu, miljoniem Eiropas iedzīvotāju savā vēsturē ir pāršķīruši jaunu lapu. Eiro ir simbols pagātnes karu visvairāk postītā kontinenta vienotībai. Man personīgi tas ir simbols tām izmaiņām, ko mūsu dzīvē atnesusi Romas Līguma parakstīšana. Ar vienoto valūtu, ko vēsturē pirmo reizi ieviesuši Eiropas iedzīvotāji, ir izveidota politiskā un ekonomiskā savienība, kuras pamatā ir visu tās dalībvalstu kopējs ieguldījums.

Franss Andrīsens, konkurences komisārs (1981-1985) un Žaka Delora vadītajos pirmajos divos Komisijas sasaukumos (1985-1993) komisārs lauksaimniecības, kā arī ārējo attiecību un tirdzniecības politikas jomās.

Franss Andrīsens. Berlīnes mūra krišana 1989. gadā, tūlīt pēc tam Vācijas atkalapvienošanās, Varšavas pakta beigas, kā arī Padomju Savienības iziršana, neapšaubāmi, pavēra ceļu turpmākai Eiropas integrācijai, kaut arī tajā laikā jēdziens "Eiropas Savienība" vēl nebija oficiāli pieņemts. Diemžēl, veids, kādā mēs īstenojām paplašināšanās stratēģiju, nebija pilnībā pieskaņots problēmu apjomam. Mēs lielāku akcentu likām uz pašu paplašināšanos, aizmirstot par procesa padziļināšanas aspektu. Tāpēc pašreiz, runājot institucionālās kategorijās, zināmā mērā esam nonākuši strupceļā. Bet tas nemaina faktu, ka Eiropai un Eiropas integrācijai, kā arī visai pasaulei tas ir bijis vēsturisks brīdis.

Kādu redzat Eiropas valstu saimes nākamo piecdesmitgadi?

Etjēns Daviņjons. Viss, ko es mums novēlu turpmākajos gados, ir tas, lai Eiropas valstis nezaudētu ne savu pārliecību, ne vēlmi uzturēt dzīvu Eiropas kopējā projekta pamatideju, kas ir attīstījusies šo pēdējo 50 gadu gaitā. Tas būtu – darboties kopīgi, nezaudējot solidaritāti un mērķtiecību, lai uzlabotu situāciju pasaulē. Mēs vēlamies paši noteikt savu nākotni, nevis būt atkarīgi no faktiem un nolemtības. Ja mēs saglabāsim šo mērķi, varēsim noteikt, kurās jomās ir jārīkojas kopīgi. Ir ļoti svarīgi saglabāt redzējumu kopskatā, nevis tikai sasniegt kādus īpašus mērķus. Mūsu redzējums ir šāds ‑ turpināt kopīgu darbu, lai varētu gūt ietekmi visā pasaulē, šo ietekmi mūsu valstu vadītāji var nodot nākamajiem amata ieņēmējiem. Mūsu Eiropa ir vērtību kopiena, kura savu dažādību uzskata par priekšrocību, nevis traucēkli. Mēs visi vēlamies veidot Eiropas Savienību, pamatojoties uz tās vienotību un dažādību, ekonomisko progresu un sociālo taisnīgumu. Eiropu, kas, ievērojot solidaritāti un īstenojot vairākkārtējus integrācijas pasākumus, nosargā pēdējos 50 gados sasniegto, kā arī dibina ciešas sadarbības saiknes ar saviem partneriem.

Franss Andrīsens. Pasaule pēdējos 30-40 gados ir ļoti mainījusies. Uzskatu, ka notikumu strauju virzību nosaka globalizācija, tādu jauno ekonomiku kā Ķīna, Indija un Latīņamerikas valstis attīstība, ASV prestiža un ietekmes vājināšanās. Turpmākajos gados situācija pasaulē mainīsies vēl vairāk; ir grūti paredzēt, kādas tieši būs šīs pārmaiņas. Tomēr esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados ar klimatu, vidi, enerģiju, resursiem un ūdeni saistītās problēmas saasināsies tiktāl, ka tas, droši vien, noteiks, kādas būs ES turpmākās darbības integrācijas jomā,  tāpat kā integrācijas pirmajā posmā pats galvenais uzdevums bija kara novēršana. Šo nopietno cilvēces apdraudējumu iespējamība mūs varētu vienot ar visu pasauli, lai rastu risinājumu šīm problēmām. Ja mēs esam tam gatavi, šī ir viena no iespējām. Eiropa neradās pati no sevis. Tā tika izveidota apzinātas darbības rezultātā. Un, ja to vēlamies, mēs arī šodienas apstākļos varam veikt nozīmīgas lietas. Pasaules saglabāšana turpmākajām paaudzēm varētu būt tieši šāda mēroga uzdevums.

Juridisks paziņojums | Par EUROPA | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums